Dīzeļdzinējos izmantotajai degvielai, proti, dīzeļdegvielai, ir šādas pamatīpašības:
Augsts enerģijas blīvums: dīzeļdegvielas blīvums ir aptuveni 0,82–0,85 g/cm³, kas ir augstāks nekā benzīna (apmēram 0,70–0,78 g/cm³). Katrs dīzeļdegvielas litrs satur par aptuveni 12% vairāk enerģijas nekā benzīns, ļaujot dīzeļdegvielas transportlīdzekļiem sasniegt lielāku attālumu ar tādu pašu degvielas daudzumu.
Augsta uzliesmošanas temperatūra un zema gaistamība: dīzeļdegvielai ir plašs viršanas diapazons (aptuveni 180–370 grādi) un zema gaistamība, tādēļ tā ir mazāk pakļauta uzliesmojošu tvaiku veidošanās apkārtējās vides temperatūrā. Tas uzlabo drošību uzglabāšanas un transportēšanas laikā
Zema pašaizdegšanās temperatūra: dīzeļdegvielas pašaizdegšanās temperatūra ir aptuveni 220 grādi, kas ir ievērojami zemāka nekā benzīna (aptuveni 427 grādi). Tas nodrošina pašaizdegšanos augstā-temperatūrā, augsta{5}spiediena gaisā bez aizdedzes sveces aizdedzes, veidojot kompresijas-aizdedzes dzinēju pamatu.
Mērenas cetānskaitļa prasības: cetānskaitlis mēra dīzeļdegvielas pašaizdegšanās spēju{0}}. Ātrgaitas-dīzeļdzinējiem parasti ir nepieciešams cetānskaitlis no 40 līdz 60. Pārāk zema vērtība izraisa apgrūtinātu iedarbināšanu un rupju degšanu; pārāk augsta vērtība izraisa nepilnīgu sadegšanu un melno dūmu emisiju.
Augsts oglekļa saturs: dīzeļdegviela satur aptuveni 87–89% oglekļa, vairāk nekā benzīnā (85–87%). Tas nodrošina lielāku termisko efektivitāti sadegšanas laikā, bet arī rada vairāk cieto daļiņu un slāpekļa oksīdu.
